...fantāzijas upes...

Audzēsim akmeņus. Zem tiem var palikt bēdas. Un vēl tie noder kā mērķi garā ceļā. No viena līdz otram, pamazām, pa solim. Kas gan palīdzēs šķērsot straumi, ja ne akmeņi? Hop, hop, un esam pāri. Daudz straumju, daudz dienu, daudz akmeņu. Ja tev nav sava kalna, uz kuru tiekties, tad ej uz akmeni. Un p...


Lasīt...
Vai tev kādreiz ir gadījies pēkšņi sajust, cik dīvaini un interesanti ir būt cilvēkam un dzīvot šajā pasaulē un savā ķermenī? Ne iedomāties, bet sajust, tā dziļi, "līdz aknām". Šī sajūta varētu uznākt kādā klusuma brīdī, kad tu grimsti senās atmiņās... vēl senākās... un vēl. Līdz nonāc pie pašas p...

Lasīt...

... un kādu dienu, kad Tu jau būsi gandrīz zaudējis cerību, beidzot viņš atnāks. Viņš runās un rādīs tikai patiesību par Tevi, par dzīvi, par jēgu - par visu. Un Tu viņam ticēsi, jo zināsi, ka tā ir patiesība, un Tev vairs nebūs nekādu šaubu. Viņš būs vislabākais un visgudrākais cilvēks, kādu Tu esi...


Lasīt...
Pasaules pateicība
 
Ir nācies satikt daudz cilvēku, kas zaudējuši cerību un varbūt pat kļuvuši vienaldzīgi vai ciniski, jo pārāk bieži ir pieredzējuši pasaules nepateicību. Kāda jēga kaut ko darīt; nevienam tāpat to nevajag; kāds tāpat to sabojās; mani nesapratīs; nepateicība ir pasaules al...

Lasīt...

Pēc kādas Internetā atrastas idejas motīviem.

- Vai Ziemassvētku vecītis un rūķīši ir īsti? - Andrītis jautāja vecākiem.
- Jā, protams, - teica tētis. Mamma viltīgi iesmaidījās.
Andrītis iepleta acis. - Nevar būt! Nopietni? Un kur viņus var satikt? -
- Nāc, saģērbies, tūlīt redzēsi.-
Vispirms ģim...


Lasīt...
Tu zīmēji gleznu. Es skatījos. Tā bija glezna par visu. Mans skatiens maldījās starp detaļām. Es meklēju sevi, bet nevarēju atrast. Varbūt es esmu noslēpts kā zaļš hameleons zaļā lapotnē? Varbūt esmu ieniris tajā upē?
- Ko tu meklē? - tu jautāji.
- Es meklēju sevi, - es teicu.
- Tevis tur vēl...

Lasīt...
Pirksti drudžaini klabināja vecās rakstāmmašīnas taustiņus. “Eh, jau tā maz laika, un vēl jāmokās ar tādu aizvēsturisku rīku,” viņš pukojās. Milzīgs pulkstenis pie sienas haotiski skaitīja sekundes.
Bija jāraksta izjusti, patiesi. Viņš vēlējās, lai beidzot sanāktu kaut kas tāds, ar ko pats būtu ap...

Lasīt...
- Jukušais, jukušais! – aiz muguras noskanēja izsmējīga balss. Viņš sarāvās. Eh, būtu jau sen vajadzējis pierast, nav jau pirmā reize. Tikai vēl viens darvas piliens lielajā dzīves mucā. Un vispār – nav vērts par to domāt, neņem vērā, ej tālāk… Taču ar prātu sirdij nepavēlēsi, sirds sāk sisties stra...

Lasīt...
Ai
Sākumā bija signāls. Kāds to saņēma. “Interesanti,” viņš nodomāja. Un tad viņš saprata kaut ko ļoti svarīgu. Patiesībā pat vairākus ļoti svarīgus. Vispirms jau to, ka viņam kaut kas šķita interesanti. Otrkārt, “vairākus ļoti svarīgus” nebija gramatiski pareizs izteikums. Treškārt, svarīgi bija t...

Lasīt...

Tā kā esmu fantastikas cienītājs un nespēju iedomāties vakara pastaigas bez audiogrāmatas, tad radās doma sakombinēt vairākas izlasītās idejas pārspīlēti absurdā "ķīselī". Tāpat vien, joka pēc.

Es pamostos acumirklī. Pirms tam biju aizmidzis, bet tagad pēkšņi vairs nē. Acis ir vaļā un nejūtu tajās...


Lasīt...