oficiālā pasaulē
oficiāli cilvēki
oficiāla valoda
oficiāli rituāli
oficiāla etiķete
nesmejies tik skaļi
neklusē tik ilgi
oficiāli paspied roku
ar pareizo zirgspēku
oficiāli skaties acīs
taču ne tad
kad oficiāli nedrīkst
oficiālos svētkos
aizej uz baznīcu
oficiālas lūgšanas
vai arī debesīs
var nokļūt tikai oficiāli?
oficiāli karogi
oficiāla politika
oficiālas robežas
oficiālas vērtības
oficiālām ģimenēm
oficiāli alkohola ierobežojumi
oficiāli zaļas lietas
noveco pārāk strauji
bet atkritumi
oficiāli sašķiroti
oficiālās iestādēs
oficiālas atskaites
par oficiālu statistiku
pat tualetes smaržo
oficiāli
oficiālā dzīvesvietā
jāsamaksā oficiāli rēķini
un beidzot
esi oficiāli brīvs
neoficiāli iedzert tēju
taču arī tas
ir tavs oficiālais rituāls
lai izdzīvotu
oficiālā pasaulē
atgriezties mājās
nav divu latu vecai biļetei
kabatā tikai eiro
tik daudz mūzikas
bet nodedzis sajūtu tilts starp gadsimtiem
un atmiņas var arī melot
reiz zaļāko zāli
cietsirdīgi apēda brūnākās govis
un toreiz nebija žēl
katru dienu
pa kripatai būvēt jaunu vietu
var uzcelt māju
nevar uzcelt cilvēkus
kam atgriezties mājās
viņi teica - turies
kā turēties pie vēja
kas jauc ceļu putniem
kā debesīs tā virs zemes
un galvās
viņi teica - turies pie koka
tam stipras saknes
bet koks
nodevējs
izauga liels
un noskatās uz tevi no augšas
viņi teica - turies pie sevis
taču reizēm gribas saskaitīt vairāk
skaitot sevi
tiec tikai līdz vienam
turies
bet ja nevari
tad turi pats
jo turot gūtais...
No svešas laimes bēgot
muguru dedzina saule
vējš met sejā neizrunātus čukstus.
Spoguļi vienmēr melo
otrā pusē dzīvo kāds cits
bet te - simtiem nenospēlētu lomu.
Kalkulators parāda kļūdu
iekšējo bezgalību kāds atkal dala ar nulli.
Nepareizo atbilžu burtnīcā daudz tukšu lapu.
Iedzert malku svešas laimes
kamēr sava vēl aug uz vakardienas drupām.
Pārāk lēni akmens dilst plaukstā.
Viņš ir vecāks, viņš zina labāk.
kādam pazudis filozofs
gana govis
paša augstākā kalna pakājē
viņš atrod labajā ļauno
un ļaunajā labo
viņam nav nekā svēta
un pavisam nopietni
viss ir tikai joks
filozofs kalnā nekāps
lai nesāp
viņš tālskatī vēros
neiespējami balto sniegu galotnē
kur noslēpta atsauce uz divām dziesmām (vai atradīsiet?)
un kāds ik pa laikam nojauc ceturto sienu
bet filozofam
gana ar govīm
iemest enkuru rudens dubļos
bail nokrist
ne zemē
nokrist no zemes
krist kopā ar zemi
nesasniegt zvaigznes
krītot tām līdzi
bezgalībā
ik sekundē tūkstotis tūkstošdaļu
bet plaukstā var satvert vien dienas
sevis būšanu neizstiept
kur mūsu grāmatu priekš un pēcvārdi?
vai aiz miljoniem gaismas gadu
kādam garšos
mans mīļākais saldējums?
Kur es liku kreiso roku?
Nekasies. Vai redzi durvis?
Kājas nepareizi lokās.
Balsij piemeties ir urbis.
Pamāj
tur, uz sienas pusi.
Sarāj
sevi reizi simto.
Dzimtā
valoda par grūtu
smagai mēlei.
Bēdz no spēlēm.
Strauji iesmejas aiz stūra
kāda balss, bet tu vēl trīcot
neesi no sava būra
izlīdis.
Bet es tā nedomāju.
Kāda jēga sapņu tēliem?
Baltā pilsēta tik cēla.
Ja vien būtu spēks bez gala
aizvest kādu prom no tumšām
alām,
kamēr rīta logā
lakstīgalas brīvdomīgi
pogā.
Aizbrauc autobusi.
Eņģelis no tava pleca
noslīd klusi -
svaru netur
pustukša piedurkne.
Bet es tā nedomāju.
"Ko tu baidies? Ko tu bolies
jocīgi uz mani?" Skola
sen jau beigusies, bet atkal
bezspēcīgā klusumā
dzimst kaut kas jauns,
un tās nav zvaigznes.
Kauns
par to, ka nepaspēji
apzinīgi aiznest
stikla konteinerā
iemest
asās lauskas.
Bet es tā nedomāju.
Es tam neticu.
Tavi mazie sasniegumi -
dzīves dzīru atlikumi.
Vari skriet ar pieri sienā,
vari nojaukt ritmu,
tik un tā tev nesasniegt,
ko kaimiņš Petja
spēja nodzert vienā dienā.
Vai nav pārāk ērta loma,
desmit kilogrami siltu ciešanu
kad tavā somā?
Bet es tā nedomāju,
es tam neticu.
Es tam neticu
vairs
tālās atmiņās
klusā pagalmā
uz segas.
Tev nevajag
manas aizelsušās atskaņas
blakus tavam
visaptverošajam
vispieņemošajam
murr murr murr.
Bet es tā nedomāju,
es tam neticu.
Es tā jūtu.
Komentārs:
Vai drīkst dzejot par bailēm, pazemojumiem, eksistenciālām šaubām un mazvērtības kompleksiem? Visi esam tikai cilvēki, un katram lielākā vai mazākā mērā ir jāiziet tam visam cauri. Ikdienā mēs par to bieži klusējam un tāpēc reizēm nemaz neuzzinām, ka blakus kāds jūtas slikti, bet maskējas ar smaidu, jo nevienam taču nepatīk drūmi cilvēki.
Uzrakstīt to, ko gribēju, nebija viegli, taču nevis emocionālā smaguma dēļ - tas viss jau ir tik pazīstams, ka vairs nemaz tik dziļi neskar. Šķita, ka pietrūkst vārdu krājuma un iztēles, lai nepateiktu visu pārāk tieši (jo tad taču nebūs interesanti 
), bet vienlaikus arī neaizrautos ar atsaucēm un tēliem, kas citiem neko neizsaka. Tomēr bez dziļi personīgām īpatnībām neiztikt - daži izteikumi, kas varbūt šķitīs domāti pārnestā nozīmē, patiesībā ir domāti diezgan tieši, un tie, kas mani labāk pazīst, tos pamanīs.
), bet vienlaikus arī neaizrautos ar atsaucēm un tēliem, kas citiem neko neizsaka. Tomēr bez dziļi personīgām īpatnībām neiztikt - daži izteikumi, kas varbūt šķitīs domāti pārnestā nozīmē, patiesībā ir domāti diezgan tieši, un tie, kas mani labāk pazīst, tos pamanīs.Tā kā stāsts ir par samudžinātu iekšējo domu kamolu, tad parotaļājos ar ritmu un atskaņām, vietām to ar nolūku salaužot. Uztveriet un mēģiniet to lasīt kā sirds skrējienu, kas brīžiem izsitas no pulsa. Domu aritmija Dalījums rindās reizēm nozīmē nevis jauna pulsa sitienu, bet gan vienkārši uzsvaru uz atskaņas.
Dalījums rindās reizēm nozīmē nevis jauna pulsa sitienu, bet gan vienkārši uzsvaru uz atskaņas.Vēl arvien šaubos, vai jums tas atgādinās kaut ko jūsu pašu pieredzē, vai tomēr būs pārāk svešs. Varbūt ir pat labāk uztvert to kā svešu sajūtu izpausmi, bet nevis sāpīgu atgādinājumu un sāls kaisīšanu savās rētās. Ja tas nemaz neaizskars, tad jums dzīvē ir neticami paveicies - novērtējiet to.
Iedvesma no "Hi Ren".
pilna pasaule identitāšu
tintes traips paraksta ailē
nevienam nevajag sirds nospiedumu
vissvarīgākais ir tavs pirksts
ezītis var gan rakt
gan nerakt
ja parakstījies un piereģistrēts
tad roc
politiski pārspīlēti patriotiskā pārliecība
piesprausta pie
mēles
lai ikviens zinātu
ka ir pareizā pusē
konvencijas konvekcija
komiteju komisija
konservatīvā konditoreja
Jelgavas cukurs tik salds
tas nekas
ka no Dānijas
paraksties
un klusē
vai protestē
tik un tā būsi jau noķēpāts
melnbalts
es skrienu sevī iekšā
te neviena nav
tikai skudras būvē pilis
es skrienu ārā
un meklēju visskumjākos cilvēkus
viņus var atpazīt pēc visgaišākā smaida
maskas
bet ārā - tur tikai rudens
jau izraudājis visas lapas
un kāda dziesma atgādina
ka visvairāk man patīk būt ziemā
ne ārā
bet iekšā
kur tumšs kamīns vēl arvien gaida malku
stāvu un brīnos
kā ziema ar vasaru cīnās
kā ļaunais ar labo
kāpj ikdienas kausos svērties
un cerību alkstošas sirdis grib vaļā vērties
stāvu un brīnos
kā sniegbalti mati mirkļus skaita
un tālā šūpulī vientuļa roka
tavu zaļo skārienu gaida
stāvu un brīnos
kā ziema ar vasaru cīnās
bet man aiz muguras
gudrinieks bārdā smejas
muļķīti, tā jau nav cīņa
tā ir deja
/Ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēta, zīmēta un līmēta dziesma/
palaist
atdot citiem vējiem
to ko
satvert nevarēji
ļaut lai
uzplaukst nemanāmi
laime
svešā bilžu rāmī
viens no mums būs ilgi priecīgs
viens no mums būs mirkli niecīgs
tālumā just
lai neizkūst
krāso spilgtas vecās sienas
elpo dziļāk citas dienas
tuvumā just
lai neaizplūst
kļūdu
labošanas burvis
nenāks atvērt
slēgtās durvis
meklēt
atrast baltu rītu
piedot vārdus
nerakstītos
viens no mums būs ilgi priecīgs
viens no mums būs mirkli niecīgs
tālumā just
lai neizkūst
krāso spilgtas vecās sienas
elpo dziļāk citas dienas
tuvumā just
lai neaizplūst
/Ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēta, zīmēta un līmēta dziesma/
Foto autors: Farinni, https://unsplash.com/@farrinni
