gribēt dot to
ko neviens nespēj paņemt
meklēt tevi
burtos un notīs
bet pazudis esmu es pats
atrodi mani
klusā pazemes bibliotēkā
kur laikam jau neieskatās
pat tava debesu acs
ierāmēt mirkli
kad mēs bijām
un tu man nedzirdot teici paldies
piekārt to
pie izmisīgi neatkārtojamo atmiņu sienas
ilgoties
barā nepalikt vienam
un nebaidīties pagriezt muguru bezdibenim
atrodi mani tavā ēnu teātrī
pie ugunskura
kur katru vakaru eju
sadedzināt
iepelējušu dzeju
par to
ka viss paliks pa vecam
bet nekas nebūs kā vakar
nāc, sēdies, draugs
parunāsim par dienām un naktīm
par debesīm
un tumšiem atvariem
runāsim par visu to, kas mūs vieno
atšķiršanās un šķiršanās
lai paliek citām dienām
nāc, sēdies, draugs
paklusēsim uz viena viļņa
tas šūpos mūs grāmatās un dziesmās
par lietām, kuras nekad nepāriet
bet ja nogursim no klusuma
tad mētāsim viens otram
naivas papīra joku lidmašīnas
un atziņu zirņus
un ja kļūs garlaicīgi
tad dosimies dubļos skaistumu meklēt
pasēdēsim pie upes, draugs
un ļausim ūdenim tecēt starp pirkstiem
kas zina - varbūt mums veiksies
un noķersim laika noberztos apaļos oļus
un uzcelsim no tiem
draudzības pieminekli
to vēlāk kāds atradīs
un izlasīs
te bijām mēs
