piedod un iedod
vienu dienu
bez bailēm no torņu smailēm
auto riepas kauc un sauc
pasaulē doties
mācīties pieņemt
bet nepadoties
nieka prieka
dzirksts
un apdedzis pirksts
nolaizīt sāpes
atrast kāpnes
bet no garās pupas
uzvārīt zupu
jo pēc pasakas
atlikušas
vien zelta zivtiņas asakas
savas vēlmes piepildi pats
pirms atnāk nakts
piedod un iedod
dienu
sakraut sienu
kamēr nav sācis raudāt
pats stiprākais cilvēks debesīs
varbūt viņš atnesīs
mieru
kad nevarēs izturēt
es iešu pēc piena
taču pirms tam
izmisīgi jāatrod
vecās rozā brilles
bez tām patiesība kož acīs
domas
ko nedrīkst nosaukt vārdos
lai kamols neiestrēgst
brilles salūzušas
caur visām plaisām
patiesība laužas dvēselē
bet es šodien negribu zināt
vakar taču vēl varēja nezināt
patiesība pagaidīs
lai varētu dzīvot
ir tikai viens mērķis -
pēc piena
būs putra
Kur ņemt degvielu, lai ogles mirdz spožāk?
Kā pieķerties viegli, kā atbrīvot drošāk?
Izbālē krāsas, kad viss izliets vārdos,
kāds neteiktos nozags un dārgi mums pārdos.
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
nekas vairs nav tā.
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
tu nesapņo.
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
dzīve ir parādā,
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
tev neatdos to.
Ilgi nekavējies pie sevis,
Tas kāršu namiņš, ko laiks katram devis,
sabruks skaisti, atstājot vietu,
kur uzbūvēt jaunu ar sienām tik cietām.
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
nekas nebūs tā.
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
tu nesapņo.
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
dzīve būs parādā,
Bet ja nu, bet ja nu, bet ja nu
tev neatdos to.
es tevi cienīšu
ja tu jautāsi citā dienā
bez pudelēm un bez glāzēm
ja tev vēl būs drosme uz mirkli
pamest savu kara bāzi
un stāstīt par bailēm
varbūt mēs spriedīsim
par to, kā reiz debesis teica
"lai sākas šī lomu spēle,
un kad tev būs balss,
otra puse paliks bez mēles"
nejautā man
kā pateikt "nē"
tam, kas nemanot
iznirst no dzīlēm
tavu likteni veidot -
lai valdītu savu ēnu,
atskaties
un satver to cieši spīlēs
es tevi cienīšu
citā dienā
bez pudelēm un bez glāzēm
taču vai tu neaizmirsīsi
līdz nākamai ballītei?
kad blakus lēnām kūst sniegs
tev gribas aizvērt acis un neredzēt
kā nodzeltē tas
kas atmiņās mūžīgi balts
kad blakus lēnām kūst sniegs
tev pieskarties bail
jo arī tavas rokas ir vainīgas
kad blakus lēnām kūst sniegs
ar vienu mirkli par maz
kā gan notvert tos visus
lēnām sāp
kad blakus kūst sniegs
/Attēls ģenerēts ar Stable Diffusion neironu tīklu pēc īpaši piemeklēta vaicājuma/
Zem Latvijas krāsas debesīm
šī ir skaista diena
visiem, kas dzīvo,
un arī tiem, kas vēl dzims,
ja nenorims.
Zem Latvijas krāsas debesīm
šī ir skaista diena
mūsu kopējai saimei
un tiem,
kas meklē savu nelielo laimi.
Dziedi un dejo
zem saules vai mēness
uz savas auglīgās zemes.
Dziedi Latvijas krāsas debesīm,
jo šī ir skaista diena
tiem, kas savas pilsētas sargā -
tās nekad nenogrims
visiem, kas dzims.
tava skaņuplate griežas
adata seko ceļam
tu jau zini -
pēc šī do sekos tas remi
bet ja kāds pagrūdīs
adata bīstami nošvirkstēs
cita dziesma
cits ceļš
arī tavs
tik pierasts
bet negribēts
sakod zobus
ej un cel adatu atpakaļ
lai tā atkal brien pareizo vagu tavā pasaulē
ko netur četri vaļi
bet tikai viena adata
skaņuplate griežas
adata seko ceļam
ko iegravējusi kāda spēcīga roka
varbūt tava
varbūt nē
kurš dzird tavu dziesmu
un kurš to klausās?
Foto autors: Bob Clark
