Pasaules pateicība
 
Ir nācies satikt daudz cilvēku, kas zaudējuši cerību un varbūt pat kļuvuši vienaldzīgi vai ciniski, jo pārāk bieži ir pieredzējuši pasaules nepateicību. Kāda jēga kaut ko darīt; nevienam tāpat to nevajag; kāds tāpat to sabojās; mani nesapratīs; nepateicība ir pasaules alga - šāda attieksme rada bezcerību un liek rokām nolaisties.

Var jau filozofēt, ka nevajag visu darīt tikai pateicības vai algas dēļ, bet gan tāpat vien, lai pats gūtu prieku. Taču ir jāapzinās, ka cilvēks ir "uzbūvēts" tā, ka alkst pēc "atgriezeniskās saites", ievērības, pateicības. Cits vairāk, cits mazāk, bet tomēr laikam jau visi.

Tāpēc es tagad vēlos iet pretī teicienam "nepateicība ir pasaules alga". Tā kā arī es esmu daļa no pasaules, tad uzskatu, ka man ir tiesības paust pasaules pateicību vismaz tikpat lielā mērā, kā to varētu paust jebkurš cilvēks.

Un tāpēc pasaules vārdā saku tieši Tev, lasītāj:

- paldies, ka pacēli no zemes to vēja plivināto čipsu paku un iemeti atkritumu tvertnē;

- paldies, ka autobusā devi vietu dusmīgai tantiņai, kura pukojās par nepieklājīgajiem mūsdienu jauniešiem, kas neprot dot vietu vecākiem cilvēkiem;

- paldies, ka skolas gaitenī aizstāvēji mazo puisīti, kuru tobrīd izsmēja huligānu bariņš;

- paldies par tām reizēm, kad nesāki strīdu ar vecākiem, jo saprati, ka viņi dod nelūgtus padomus nevis tādēļ, ka vēlas kontrolēt, bet gan tādēļ, ka vēlas pasargāt no kļūdām, kuras paši reiz izdarījuši;

- paldies par tām reizēm, kad nesāki strīdu ar bērniem, jo saprati, ka viņi runā pretī nevis tādēļ, ka grib spītēties vai atriebties, bet gan tādēļ, ka vēlas būt patstāvīgi, pat ja tas nozīmē kļūdīties un ciest;

- paldies, ka neraksti Interneta vietnēs bezjēdzīgi dusmīgus komentārus, bet gan iesaki priekšlikumus, kā varētu uzlabot esošo stāvokli, jo no lamāšanas vēl neviens un nekas nekad nav kļuvis labāks, bet no konstruktīvas kritikas - gan;

- paldies, ka asi nenopel visu, kas tev personīgi nepatīk, bet iedziļinies lietas būtībā un mēģini saprast cilvēkus un viņu rīcības motīvus - galu galā, neviens nav vainīgs, ka ir izaudzis savā ķermenī un noteiktā vidē, kura veido cilvēka pieredzi un attieksmi;

- paldies, ka dzīvo un atbildīgi dari savu darbu, pat ja tas nozīmē tikai ikdienišķo "darbs-veikals-mājas".

Visbeidzot, paldies Tev, nezināmais cilvēk, par visu, ko esi darījis un par ko alksti saņemt pateicību. Nu Tu esi to saņēmis un droši drīksti nodot tālāk citiem - arī citi to vēlas saņemt no pasaules, un, tātad, arī no Tevis.

Ja zini kādu citu cinisku un ticību zaudējušu cilvēku, tad nodod viņam saiti uz šo rakstu ar pasaules pateicību, jo gan jau ka arī viņš ir to pelnījis.

Paldies, ka izlasīji.